Virtuves lietas

Kas manā virtuvē: eļļas, mērces un etiķi

Būtiska lieta virtuvē ir pienācīgs eļļu, etiķu un gatavo mērču arsenāls. Nevairos izmēģināt ko jaunu, bet ir savs klasiskais virtuves minimums.

Eļļas

Klasiski dāmas sajūsminās par “labu olīveļļu” un citrona suliņu, bet tā ir diezgan nabadzīga un, manā uztverē, pliekana kombinācija. Ja godīgi – vispār neesmu olīveļļas cienītāja. Jā, man ir viena pudele vienmēr mājās, bet tā visticamāk ir pārpalikumi no vasaras bazilika ieziemošanas (bazilika lapas sablenderēju ar olīveļļu un sāli, pildu burciņās, pārleju ar vēl eļļu, lai gaiss netiek klāt, un glabāju ledusskapī). Olīveļļas garša ir intensīva, uzmācīga, pēc struktūras bieza. Tāda smaga eļļa. Es dodu priekšroku vieglai, rafinētai saulespuķu eļļai, kas der gan cepšanai, gan salātiem.

  • Jau gadiem lietoju “Floriol”, jo tā atbilst manai gaumei. Der visam – cepšanai, vārīšanai eļļā, salātiem, kūkas mīklai.
  • Olīveļļas pudele: kāda no extra virgin, kam vasaras vidū ir bijusi atlaide
  • Sezama sēklu eļļa: visādiem “ķīniešiem”
  • Periodiski un ļoti neregulāri parādās speceļļas – ķirbju, riekstu, linsēklu eļļa uc Lietoju kā garšvielu salātiem, “veselības” piedevu dažādiem salātiem un ēdieniem. Bet ilgi es veselīguma šnitē nenoturos, un īpašo eļļu garšas kļūst apnicīgas.

Etiķi

Dažādus etiķus es izmēģinu biežāk nekā eļļas, un tāpēc tie mājās ir vairāk un dažādāki. Galvenokārt tādēļ, ka tie var mierīgi stāvēt un nebojāties (eļļas paliek rūgtas).

  • Gandrīz vienmēr ir etiķis klasiskais. Tradicionālām marinādēm, konservēšanai.
  • Rīsu etiķis. Salātiem, kam vajag maigu skābumu bez garšas, suši rīsu marinādei. Liela, lēta pudele ir Pearl River Bridge.
  • Baltvīna etiķis. Vieglām marinādēm, salātu mērcēm “ar garšiņu”. Par gardu esmu atzinusi Goccia D’oro balto vīnogu 6% etiķi
  • Balzamiko. Neesmu īsti fans, bet mājās stāv. Ņemu, kas nu veikalā ir, skatos, lai vismaz pudele izskatās pēc “īstā”.
  • Ābolu etiķis. Rietoju reti, parasti, ja receptē īpaši ir uzsvērts, ka to vajag. Iespējams, pieliešu svaigajiem sakņu salātiem, kuros būs selerijas sakne, vai kādiem biešu-ābolu. Citiem kaut kā neprasās.
  • VomFass Mango Star balzāmetiķis. Garšo ar zivtiņām – mazsālītu lasi vai auksti kūpinātām jebkādām. Tāds foršs saldskābs, ar augļainu garšu. Nezinu vai citur to varu iedomāties.
  • Aveņu balsamic glaze. Oooo, šis ir mans “kečups”! Esmu gatava lietot visur – salātos, pie gaļas, kā deserta mērci!
  • Balsamic glaze. Gandrīz kā aveņu, tikai mazliet mazāka sajūsma.

Gatavās klasiskās mērces

Šī ir pavisam klasiska sadaļa:

  • Mārrutki. Jo vajag rosolam un šad tad pie gaļas un asinsdesas, kā arī biezpiena.
  • Dižonas sinepes. Jābūt vienmēr. Garšīgas, bet nav tik stipras kā Krievu vai klasiskās, tāpēc var bagātīgi uzziest uz gaļas gabala un izbaudīt garšu.
  • Angļu sinepes. Tās nu ir dažādas – Spilvai ir ar veseliem sinepju graudiņiem, Selection by Rimi ir viendabīgas, bet nedaudz tā kā čili garšu “atsit”. Dodu priekšroku otrajām, tiešām gardas.
  • Adžika. Šobrīd ir divas no Pūres – klasiskā un Gruzijas. Abas gardas. Vispār patīk Pūres mērces.
  • Majonēze. Bērna vienīgā atzītā aukstā mērce ir Spilvas Provansas majonēze. Man mīļākā ir Kronis ražotā, bet zinu tikai vienu vietu, kur to nopirkt, turklāt uz svara. Bet ir vērts braukt uz Salaspili pakaļ, jo nu nav gardākas, biezākas majonēzes par šo.
  • Tomātu mērce. Joprojām vislabākā ir klasiskā Spilvas “ar vistas kāju”. Retu reizi parādās kādas variācijas, jo salīdzinoši maz lietojam.
  • Tomātu pasta. Ņemu vismazāko burciņu, bet pusi vienalga izmetu, jo, lai arī braucu iekšā tikai ar tīru karoti, tomēr ātri vien pēc atvēršanas sāk apaugt ar pūku. Fu fu fu

Citas mērces:

  • Saldā čili mērce. Stāv ķeksīša pēc. Visbiežāk iejaucu kādā marinādē, noglazēju cepeškrāsns gaļu, vai pieleju salātiem (krabju nūjiņu, piemēram).
  • Mango mērce Exotic Food. Gardāka un pikantāka kā saldā čili mērce. Lietoju gan tāpat kādai gaļmaizei pa virsu, pie dārzeņiem, pastas, kuskusa utt utml. Sajaucot ar majonēzi sanāk garda dip mērce. Ar citrona sulu un eļļu – brīnišķīga mērce svaigajiem salātiem ar zivi.
  • Srirača. Manuprāt labākā čili mērce.
  • Austermērce. Visādiem austrumu kišmišiem.
  • Hoisin mērce. Visādiem austrumu kišmišiem.
  • Vasabi. Ja nu uztinās kādi suši. Tūbiņa pietiek ilgam laikam, tāpēc var mājās stāvēt pat pusi gada.
  • Terijaki. Garda garšviela viskaut kam. Maigāka kā sojas mērce.
  • Sojas mērce. Visādiem austrumu kišmišiem un, ja nu uztinās suši.
  • Vusteršīras/Vorčesteras mērce. Lieku klāt daudz kam kā universālo garšvielu. Gaļām, marinādēm, sautējumiem, pat omletes maisījumam.
  • Šokolādes mērce. Saldējumam, kādam vienkāršākam kēksam vai mafinam.

Veikalu plaukti ir pilni ar visdažādākajām mērcēm. Tā mājās bieži vien “uz akciju” parādās dažādi izmēģinājumi. Visbiežāk dažādas BBQ mērces, gatavās salātu mērces pudelēs, kādas jaunas garšu variācijas (diezgan garšīga bija Rundāles Cēzara mērce), eļļas ar “piegaršām” utml Bet tie ir tādi vienreizēji vai dažreizēji pirkumi, kas neiekļūst pamatarsenālā.

You Might Also Like

Nav komentēts

Komentēt